tūliņ
"Tūliņ" ir izdomāts, neoficiāls vārds, kas latviešu valodā lietots, lai apzīmētu nelielu, neievērojamu vai nenozīmīgu cilvēku, parasti ar nicinošu/nievājošu nokrāsu. Tas var būt sinonīms vārdiem kā "nieks", "nulītis", "mazgadīgs", "nenozīmīga persona".
Vārds nav atrodams oficiālajos vārdnīcās, bet dažkārt parādās sarunvalodā vai literatūrā, lai radītu izteiksmīgu, bieži vien humoristisku vai nicinošu nokrāsu.
Piemēri:
1. "Neklausies viņā — viņš ir tikai kāds tūliņš, kas mēģina izcelties."
(Nozīme: nenozīmīga persona, kas cenšas piesaistīt uzmanību.)
2. "Visi lielie vadītāji apspriedās, bet šis tūliņš tikai klusi murmināja kādu nepatiesību."
(Nozīme: niecīgs, neievērojams cilvēks starp svarīgākajiem.)
3. "Tādu tūliņu vērts uzklausīt tikai tad, ja nav ko labāka darīt."
(Nozīme: cilvēks, kura viedoklim nav nozīmes.)
Vēsturiska piezīme:
Dažkārt "tūliņš" tiek saistīts ar vārdu "tūla" (nozīmē "nieks, tukšums"), kas ir arhaisks vai dialektisks termins. Mūsdienās "tūliņš" vairāk ir ekspresīvs izteiciens, nevis oficiāls vārds.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.