trūcīgums
"Trūcīgums" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē nabadzību, trūkumu, nepietiekamību (materiālos resursos, līdzekļos, iespējās vai pat garīgajā jomā). Vārds izsaka stāvokli, kad kāda persona, grupa vai vide cieš no ierobežotiem resursiem vai iespējām.
Piemēri lietojumā:
1. Materiālā nozīmē:
Pēc kara daudzu ģimeņu dzīvē ienāca trūcīgums – pietrūka pat maizes.
Valsts dienvidu reģionos trūcīgums joprojām ir izplatīta sociāla problēma.
2. Abstraktā/garīgā nozīmē:
Viņa dziesmās var sajust dvēseles trūcīgumu un vientulību.
Radošā trūcīgums raksturīga šim laikmetam – jaunu ideju trūkums.
Sinonīmi: nabadzība, nepietiekamība, trūkums, nabadzīgums.
Antonīmi: pārpilnība, bagātība, pieticība (kontekstā atšķirībā no trūkuma).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.