trūcība
"Trūcība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē nabadzību, nepietiekamību, trūkumu (īpaši materiālos resursos, labklājībā). Vārds izsaka stāvokli, kad kādam trūkst pamata nepieciešamo līdzekļu vai priekšnoteikumu dzīvei.
Piemēri lietojumā:
1. Sociālā nozīme:
"Daudzas ģimenes dzīvo trūcībā pēc ekonomiskās krīzes."
(Šeit tas norāda uz materiālu nabadzību.)
2. Pārnestā nozīme (trūkums):
"Viņa runā bija jūtama trūcība oriģinālās domās."
(Metaforiski – trūkst radošuma, bagātības idejās.)
3. Klasisks literatūras piemērs:
"Trūcība nav netīrība," viņa sacīja, sakārtojot savas pāris lietas."
(Rāda, ka trūcība var būt arī vienkāršība, nevis nekártība.)
Sinonīmi: nabadzība, nepietiekamība, nespēks.
Pretstatā: pārpilnība, bagātība, pārliekamība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.