"Netīrība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē fizisku vai morālu tīrības trūkumu; piesārņojumu, nešķīstību, nekārtību vai netikumību.
Piemēri lietojumā:
1. Fiziskā netīrība:
"Vannas istabā valdīja pilnīga netīrība – pelēki grīdas flīžu šuves un putekļu pinumi stūros."
"Bērnu rokas pēc spēles smilšu kastē bija pārklātas ar netīrību."
2. Morālā/garīgā netīrība (pārnestā nozīmē):
"Viņa domās slēpās tāda netīrība, ka es nevarēju tam noticēt."
"Politiķa korupcijas skandāls atklāja visas varas netīrības."
3. Reliģiskā/garīgā kontekstā (bieži lietots, lai apzīmētu grēku):
"Saskaņā ar tradīciju, šīs darbības tiek uzskatītas par garīgu netīrību."
Sinonīmi: nešķīstība, piesārņojums, nekārtība, netikumība, netīrums.
Antonīmi: tīrība, šķīstība, kārtība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.