"Tīrība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē tīru, nesabojātu, notīrītu vai morāli šķīstu stāvokli. Var attiekties gan uz fizisku tīrību (piemēram, telpu, priekšmetu), gan uz garīgu/morālu tīrību (dvēseles, nodomu, attiecību).
Piemēri lietojumā:
1. Fiziska tīrība:
"Pēc ģenerālās tīrības dzīvoklī valda ideāla tīrība un kārtība."
"Viņš novērtēja vannasistabas tīrību un spīdumu."
2. Morāla/garīga tīrība:
"Viņas dvēseles tīrība iedvesma visus apkārtējos."
"Ticības tīrība ir svarīgāka nekā formālas ceremonijas."
3. Simboliska nozīme:
"Dzejā viņš slavēja dabas tīrību un skaistumu."
"Tīrība domās un nodomos ir viņa dzīves pamatprincips."
Sinonīmi: tīrums, šķīstība, nevainība, spodrība.
Antonīmi: netīrība, piesārņojums, netikumība, nekārtība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.