triekt
triekt triecu, triec, triec, pag. triecu.- Ar sparu, spēku sist, sviest. pārej. Triekt glāzi pret grīdu, sienu. Triekt mietu zemē. Jūra triec viļņus pret klintīm. Vējš triec krusas graudus sejā. Triekt ar dūri pa galdu.
- Dzīt (ātri, arī rupji, varmācīgi), likt ātri pēkšņi iet, skriet; trenkt. pārej. Triekt govis laukā no aploka. Triekt zirgu aulekšiem. Triekt nelūgto viesi laukā no mājas. Kas mani trieca to darīt! sar.
- Jautri un daudz runāt; tērzēt. pārej. un nepārej. Vīri sēdēja pie alus glāzes un skaļi trieca. Triekt ar kaimiņiem. Triekt niekus.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'triekt' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.