triekt


triekt triecu, triec, triec, pag. triecu.
  1. Ar sparu, spēku sist, sviest. pārej. Triekt glāzi pret grīdu, sienu. Triekt mietu zemē. Jūra triec viļņus pret klintīm. Vējš triec krusas graudus sejā. Triekt ar dūri pa galdu.
  2. Dzīt (ātri, arī rupji, varmācīgi), likt ātri pēkšņi iet, skriet; trenkt. pārej. Triekt govis laukā no aploka. Triekt zirgu aulekšiem. Triekt nelūgto viesi laukā no mājas. Kas mani trieca to darīt! sar.
  3. Jautri un daudz runāt; tērzēt. pārej. un nepārej. Vīri sēdēja pie alus glāzes un skaļi trieca. Triekt ar kaimiņiem. Triekt niekus.

    Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'triekt' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
    Įrašas
    Paaiškinimas

    Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
    ji bus patalpinta vietoj esamos.



    © 2009 - 2022 www.vardnica.lv
    Draugi: Skaičiuoklė Juegos Friv
    x