transcendentālisms
Transcendentālisms (no latīņu transcendere — "pārsniegt") ir filozofisks un literārs kustība, kas radās ASV 19. gadsimta 30.–40. gados. Tās pamatideja ir, ka cilvēks var sasniegt patiesu atziņu un garīgo brīvību, pārsniedzot materiālo pieredzi un paļaujoties uz iekšējo intuīciju, pašapziņu un tiešu saikni ar dabu un Visumu.
Galvenās iezīmes:
1. Individuālisma un pašpaļāvības uzsvars — cilvēks pats ir autoritāte.
2. Dabas kā garīga vadone — daba atklāj patiesības un palīdz saskatīt dievišķo.
3. Pretošanās masu kultūrai un materiālismam — svarīga ir garīgā brīvība, nevis sabiedrības normas.
4. Ticība cilvēka labumam un potenciālam.
Piemēri:
1. Ralfs Voldo Emersons — darbā "Pašpaļāvība" (Self-Reliance) aicina uzticēties paša iekšējai balsij, nevis ārējām ietekmēm.
"Lai esi tas, kas tu īsti esi..."
2. Henrijs Deivids Thoreau — grāmatā "Voldena jeb Dzīve mežā" (Walden) apraksta divu gadu dzīvi vientulībā pie ezera, lai pētītu vienkāršību, dabu un pašizpratni.
"Vienkāršojiet, vienkāršojiet!"
3. Daba kā simbols — transcendentālisti dabu redz kā "garīgo valodu", kas palīdz saskatīt augstākas patiesības (piemēram, Emersons dzejā skatīja dievišķo ziedos, kalnos vai vētrā).
Ietekme:
Transcendentālisms ietekmējis cilvēktiesību kustības, vides aizsardzību un moderno personības attīstības filosofiju. Tas uzsver, ka īstā brīvība nāk no iekšienes, nevis no ārējām apstākļiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.