"Traģēdija" nozīmē:
- Smagu nelaimi, postu vai ciešanas, bieži ar nopietnām sekām vai upuriem.
- Literatūrā un mākslā — drāmas žanrs, kurā varonis/varoņi cieš neizbēgamas liktenīgās sekas, parasti beidzas ar viņu sabrukumu vai nāvi.
Piemēri:
1. Reālā dzīvē:
Dabas traģēdija — 2004. gada zemestrīce un cunami Dienvidaustrumāzijā, kurā gāja bojā simtiem tūkstošu cilvēku.
Cilvēku radīta traģēdija — Černobiļas atomstacijas katastrofa 1986. gadā.
2. Literatūrā/mākslā:
Viljama Šekspīra luga "Hamlets" — princi iznīcina viņa paša apziņas konflikts un atriebības vēlme.
Sofokla "Oidips Ķēniņš" — varonis nezinot nogalina tēvu un apprec māti, piedzīvojot morālu sabrukumu.
Īsāk: Traģēdija ir liela nelaimē, kas rada dziļas emocionālas vai fiziskas sekas, vai arī mākslas darbs par cilvēka cīņu ar likteni un ciešanām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.