totalitārs
"Totalitārs" nozīmē politisku sistēmu vai režīmu, kurā valsts pilnībā kontrolē sabiedrības dzīvi, nepieļaujot opozīciju, brīvu presi, personīgo brīvību un daudzpartiju sistēmu. Tā mērķis ir pakļaut visus dzīves aspektus (ekonomiku, izglītību, kultūru, reliģiju) vienas ideoloģijas un vara centra kontrolē.
Galvenās īpašības:
- Vienas partijas vai vadītāja absolūta vara.
- Ideoloģijas uzspiešana visos dzīves aspektos.
- Masu represijas, cenzūra un policijas terors.
- Kontrole pār ekonomiku un medijiem.
- Personības kults.
Piemēri vēsturē:
1. Nacistiskā Vācija (1933–1945) — Ādolfa Hitlera režīms ar nacionālsociālistisko ideoloģiju, masu represijām un agresīvu ekspansiju.
2. Padomju Savienība (īpaši Staļina laiks) — komunistiskais režīms ar centralizētu varu, piespiedu kolektivizāciju un represijām.
3. Ziemeļkoreja (mūsdienās) — dinastiskais režīms ar pilnīgu sabiedrības izolāciju, personības kults un stingru kontroli.
Mūsdienu kontekstā vārdu dažkārt lieto arī metaforiski, apzīmējot pārāk stingru vai kontrolējošu varu jebkurā organizācijā vai institūcijā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.