toga
"Toga" ir senās Romas pilsoņu tradicionālā tērpa virsdrēbe, kas parasti tika valkāta virz citām drēbēm. Tā bija simbols par Romas pilsonību, sociālo statusu un godu. Togas tika izgatavotas no liela pusapaļa vai ovāla vilnas auduma gabala, ko ietin ap ķermeni noteiktā veidā.
Galvenās nozīmes:
1. Pilsoniskā piederība – tikai Romas pilsoņiem (nevis vergiem vai svešzemniekiem) bija tiesības valkāt togu.
2. Sociālā atšķirība – togu krāsas un apdare norādīja uz valkātāja amatu vai stāvokli (piemēram, senatori, augstiestādie).
Piemēri:
1. Toga pura/virilis – vienkārša, balta toga, ko jaunieši sāka valkāt, iestājoties pieaugušo pilsoņu vidū.
2. Toga praetexta – toga ar purpura apmali, ko valkāja augstmaņi, priesteri un jaunieši no iespaidīgām ģimenēm.
3. Toga picta – rotāta purpura toga, ko valkāja triumfējoši ģenerāļi un vēlāk imperatori.
4. Toga pulla – tumša toga (pelēka vai melna), ko lietoja sēru laikā.
Mūsdienās:
Vārds "toga" mūsdienās dažreiz tiek lietots metaforiski, lai apzīmētu akadēmisko vai juridisko profesiju (piemēram, "togas valkātāji" – advokāti, tiesneši), kā arī akadēmiskās iesvētības ceremonijās studentu valkātās mantijas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.