tēvutēvi

"Tēvutēvi" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē tēva tēvu, t.i., vectēvu (parasti no tēva puses). Tas ir senāks, ar folkloru un tradīcijām saistīts apzīmējums, ko mūsdienās biežāk lieto dzejā, tautasdziesmās vai izteiksmīgā runā.

Īsskaidrojums:
Tēvutēvi = vectēvs (tēva tēvs).

Piemēri lietojumā:
1. Tautasdziesmā:
"Tēvutēvi, nāc ārā, / Lasi man bērna gultiņā."
(Šeit tēvutēvi ir aicināts kā gudrs, aizsargājošs senču gars.)

2. Dzejā vai stāstā:
"Mans tēvutēvi stāstīja, kā viņa jaunībā dzīvoja pie meža."
(Norāde uz senci un viņa piedzīvojumiem.)

3. Mūsdienu sarunvalodā (retāk):
"Vai tu atceries savu tēvutēvi? Viņš bija apalīgs, smaidīgs vecītis."
(Lietots kā maigs, maiguma nokrāsojums vārdam "vectēvs").

Piezīme:
Vārds "tēvutēvi" ir ar poētisku nokrāsu un nereti atrodams latviešu folklorā, mīklās vai senākos tekstos. Ikdienā parasti lieto "vectēvs", "tēva tēvs" vai dialektiskos variantus (piemēram, "vectētiņš").

Įrašas
Paaiškinimas	"Tēvutēvi" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē tēva tēvu, t.i., vectēvu (parasti no tēva puses). Tas ir senāks, ar folkloru un tradīcijām saistīts apzīmējums, ko mūsdienās biežāk lieto dzejā, tautasdziesmās vai izteiksmīgā runā. Īsskaidrojums: Tēvutēvi = vectēvs (tēva tēvs). Piemēri lietojumā: 1. Tautasdziesmā: "Tēvutēvi, nāc ārā, / Lasi man bērna gultiņā." (Šeit tēvutēvi ir aicināts kā gudrs, aizsargājošs senču gars.) 2. Dzejā vai stāstā: "Mans tēvutēvi stāstīja, kā viņa jaunībā dzīvoja pie meža." (Norāde uz senci un viņa piedzīvojumiem.) 3. Mūsdienu sarunvalodā (retāk): "Vai tu atceries savu tēvutēvi? Viņš bija apalīgs, smaidīgs vecītis." (Lietots kā maigs, maiguma nokrāsojums vārdam "vectēvs"). Piezīme: Vārds "tēvutēvi" ir ar poētisku nokrāsu un nereti atrodams latviešu folklorā, mīklās vai senākos tekstos. Ikdienā parasti lieto "vectēvs", "tēva tēvs" vai dialektiskos variantus (piemēram, "vectētiņš").
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.