tēvavārds
"Tēvavārds" nozīmē tēva vārds (personas tēva personvārds). Tas ir vārds, kas tiek lietots kopā ar personas paša vārdu, lai norādītu uz viņa tēvu, bieži vien oficiālos dokumentos, ģimenes kontekstā vai tradicionālajā adresēšanā.
Piemēri lietojumam:
1. Dokumentos:
"Dokumentā bija jāieraksta gan vārds, gan tēvavārds."
(Piemēram: Jānis Kalniņš, kur Kalniņš ir uzvārds, bet tēvavārds varētu būt Pētera dēls — ja lieto patronīmu.)
2. Tradicionālā adresēšana (vēsturiski/kulturālos kontekstos):
"Vecākiem laikos bērnu bieži sauca pēc tēvavārda, piemēram, 'Andža Jāņa meita'."
3. Krievu/daudzu citu kultūru patronīms (analoģija):
Krievu valodā patronīms ir sistemātisks (piemēram, Ivanovičs no tēva vārda Ivan). Latviešu valodā "tēvavārds" var attiekties uz līdzīgu konceptu, kaut arī mūsdienās retāk lietots oficiāli.
Īsāk:
"Tēvavārds" = personas tēva vārds, ko dažreiz lieto kopā ar personas vārdu, lai precīzāk identificētu cilvēku (īpaši senāk vai noteiktās kopienās). Mūsdienu latviešu valodā tas nav tik izplatīts kā, piemēram, krievu patronīms, bet joprojām lietots vēsturiskos/ģimenes aprakstos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.