tēvainis
"Tēvainis" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē tēva brāli, t.i., tēvoču (dažreiz lietots arī kā mīļvārds vai familiārā formā).
Īsumā:
Tēvainis = tēva brālis (onkulis no tēva puses).
Piemēri lietojumā:
1. Ģimenes kontekstā:
"Mans tēvainis Jānis šonedēļ ieradās ciemos no Rīgas."
(Tas nozīmē: Mana tēva brālis Jānis...)
2. Sarunvalodā:
"Vakaram pie mums ieradās abi tēvaiņi – tēva jaunākais un vecākais brālis."
3. Ģimenes attiecību skaidrojumā:
"Tēvainis ir tuvāks radinieks nekā, piemēram, mātesbrāļa dēls."
Piezīme:
- Vīriešu dzimtes forma: tēvainis
- Sieviešu dzimtes forma: tēvaine (tēva māsa).
- Dažreiz lieto arī tēvocis kā sinonīmu, bet "tēvainis" ir precīzāks termins radniecības attiecībām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.