tetroksīds
Tetroksīds ir ķīmisks termins, kas apzīmē savienojumu, kurā viens atoms (parasti metāls) ir saistīts ar četriem skābekļa atomiem. Tas bieži tiek lietots, runājot par noteiktiem oksīdiem.
Īss skaidrojums:
Tas ir oksīds ar formulu MO₂ (kur M ir metāls), bet struktūrā satur četrus skābekļa atomus uz vienu metāla atomu, tāpēc nosaukums "tetroksīds" (no grieķu valodas: tetra — četri).
Piemēri:
1. Osmija tetroksīds (OsO₄)
- Dzeltens, ļoti toksisks šķidrums ar asu smaku.
- Izmanto mikroskopijā kā krāsvielu bioloģiskajos preparātos.
2. Rūpija tetroksīds (RuO₄)
- Dzeltenbrūns kristālisks vai šķidrs savienojums.
- Izmanto organiskajā sintēzē kā oksidētāju.
3. Ksenona tetroksīds (XeO₄)
- Reti sastopams, nestabils savienojums.
- Piemērs, ka arī nemetāli var veidot tetroksīdus.
Piezīme:
Termins "tetroksīds" bieži tiek lietots nepareizi, jo daudzi oksīdi ar četriem skābekļa atomiem praksē saucas par "peroksīdiem" vai vienkārši "oksīdiem". Precīzāk tas attiecas uz molekulām, kur skābekļa atomi ir tieši saistīti ar centrālo atomu (piemēram, OsO₄).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.