telekinematogrāfija
"Telekinematogrāfija" ir salikts vārds, kas apvieno divas jēdzienu sfēras:
1. Tele- (no grieķu "tēle" — "tāls") — norāda uz attālumu vai pārraidi.
2. Kinematogrāfija — kustīgu attēlu uzņemšana un atveidošana (kino).
Īsā nozīme:
Tā ir attālināta kustīgu attēlu (filmu) pārraide vai demonstrēšana, proti, agrīns termins, kas apzīmē televīziju vai videopārraidi pirms šo tehnoloģiju pilnīgas izplatības.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks konteksts: 20. gadsimta sākumā eksperimenti ar attālinātu kustīgu attēlu pārraidi tika dēvēti par telekinematogrāfiju.
2. Mūsdienu analogs: Mūsdienu straumēšanas pakalpojumi (piemēram, Netflix, YouTube) būtībā realizē telekinematogrāfijas ideju — kustīgu attēlu pārraidi attālumā reālā laikā vai pēc pieprasījuma.
Interesants fakts:
Termins bija izmantots jau 1900. gados, paredzot tehnoloģiju, kas vēlāk kļuva par televīziju, bet tieši saistīta ar filmu (ne tikai tiešraides) pārradi. Tas atspoguļo domas par kina un attālinātās sakaru sintēzi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.