Kinematogrāfija ir mākslas un tehnoloģiju joma, kas nodarbojas ar kustīgu attēlu uzņemšanu, montāžu un demonstrēšanu, bieži vien saistot to ar kino kā mākslas formu. Tās pamatā ir ilūzija par kustību, ko rada, ātri mainot statiskus kadrus.
Īsumā:
Tas apzīmē filmu veidošanas procesu — no idejas līdz gatavai filmai, ieskaitot scenāriju, operatora darbu, montāžu, skaņu un projekciju.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturiski:
Brāļi Liumjēri 1895. gadā Parīzē rādīja pirmos kinematogrāfa seansus, demonstrējot īsus filmu fragmentus.
2. Mākslas kontekstā:
"Šī režisora darbā redzama kinematogrāfijas izpēte — viņš eksperimentē ar gaismu, kadru kompozīciju un kustību."
3. Tehnoloģija:
Digitālā kinematogrāfija mūsdienās aizvieto tradicionālo filmas lenti, ļaujot uzņemt un rediģēt materiālu daudz ātrāk.
Saistītie termini:
- Kinematogrāfs — ierīce filmu projekcijai (vēsturisks termins).
- Kinematogrāfisks — apraksta vizuāli bagātīgu, pārdomātu attēlu veidošanu filmā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.