kinematogrāfs
Kinematogrāfs (no grieķu: kinēma — "kustība" un graphō — "rakstu") ir vēsturisks termins, kas apzīmē agrīnās filmēšanas un projekcijas ierīces, kā arī kopumā kino mākslu vai kinematogrāfiju.
Īss skaidrojums:
- Tehnoloģija: 19. gs. beigās izgudrotas ierīces (piemēram, brāļu Liumjēru kinematogrāfs), kas spēja gan uzņemt, gan projicēt kustīgus attēlus.
- Māksla: Mūsdienās termins bieži lietots kā sinonims kinematogrāfijai — filmu mākslai, it īpaši attiecinot uz vizuālo stāstīšanu, kameru darbu un gaismas mākslu.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks konteksts:
"Brāļi Liumjēri 1895. gadā izgudroja kinematogrāfu, kas revolucionēja vizuālo izklaidi."
2. Mākslas nozīmē:
"Šīs filmas kinematogrāfs — tumšās toņi un dinamiskie kadri — rada saspringtu atmosfēru."
3. Pārnestā nozīmē (retāk):
"Dzejnieka vārdi radīja patiesu vārdu kinematogrāfu — tēli lēca no lapas kā dzīvi."
Saistītie termini: kinematogrāfija, kino, filmu māksla, kinoprojekcija.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.