teiste
"Teiste" ir dzejas termins, kas latviešu valodā apzīmē dzejolis ar stingru, noteiktu ritmisko un strofu struktūru, bieži vien ar atkārtojošām rindām vai piedevām. Tas ir cieši saistīts ar tautasdziesmu tradīciju, kur teistes tiek dēvētas par saucamajām dziesmām — piemēram, dziesmām, kurās piedziedājums (teika) mijas ar nemainīgu atkārtojumu (piedziedājumu).
Īsumā: Teiste = strukturēts dzejolis ar atkārtojošu piedziedājumu.
Piemēri:
1. Tautasdziesmas teiste (klasisks piemērs):
"Aijā, žūžū, lāča bērni,
Aijā, žūžū, guļiet maigi…"
Šeit "Aijā, žūžū" ir piedziedājums, kas atkārtojas katrā pantā.
2. Mūsdienu teistes elements (Aleksandra Čaka dzejā):
"Pūt, vējiņi, pūtiet visi,
Manu bērnu aijājiet…"
Atkārtojums rada dziesmiskumu un ritmisku skaidrību.
3. Pašu teistes veidošana (vienkāršots paraugs):
Teika: Es eju mežā gani,
Piedziedājums: Līgo, līgo!
Teika: Saule riet, bet ceļš ir tāls,
Piedziedājums: Līgo, līgo!
Svarīgi: Mūsdienās terminu "teiste" dažkārt lieto arī kā dzejas sinonīmu kopumā, īpaši runājot par tradicionālu vai tautas daiļradi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.