tautskolotāja
"Tautskolotājs" (daudzskaitlī: tautskolotāji) ir vēsturisks latviešu apzīmējums, kas burtiski nozīmē "tautas skolotājs". Tas attiecas uz cilvēku, kurš 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā (Latvijas nacionālā atmodas laikā) aktīvi strādāja tautas izglītības, kultūras un pašapziņas celšanā.
Galvenās nozīmes pazīmes:
1. Tautas izglītošana – mācīja lasīt, rakstīt, izplatīja zināšanas ārpus formālās skolas.
2. Nacionālās pašapziņas veicināšana – popularizēja latviešu valodu, folkloru, vēsturi.
3. Kultūras darbinieks – bieži vien organizēja teātra izrādes, korus, bibliotēkas.
4. Sabiedrisks darbinieks – strādāja lauku apvidos, strādnieku vidū.
Piemēri no vēstures:
1. Atis Kronvalds (1837–1875) – viens no ievērojamākajiem tautskolotājiem, aktīvi cīnījies par latviešu valodas tiesībām, izglītības attīstību.
2. Auseklis (Mikus Krogzemis, 1850–1879) – dzejnieks un skolotājs, kas veicināja latviešu literatūras attīstību.
3. Rūdolfs Blaumanis (1863–1908) – rakstnieks, kas ar saviem darbiem (piemēram, "Purva bridējs") veicināja tautas apziņu.
4. Daudz lauku skolotāju un garīdznieku, kas bez oficiālām funkcijām mācīja bērnus un pieaugušos, dibināja lasītavas.
Mūsdienu kontekstā šo terminu dažreiz lieto alegoriski, apzīmējot cilvēkus, kas selfiģīgi veicina latviešu valodu, kultūru un izglītību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.