tālabad
"Tālabad" ir persiešu izcelsmes vārds, kas nozīmē "vēlēšanās, ilgas, tieksme" vai "kārošana pēc kaut kā augsta, ideāla". Tas bieži tiek lietots dzejā un garīgajā literatūrā, lai izteiktu dziļu garīgu vai emocionālu ilgu.
Īss skaidrojums:
Tālabad izsaka garīgu tieksmi vai sirdssāpes pēc kaut kā tālēna (piemēram, pēc Dieva, mīlestības, patiesības).
Piemēri lietojumā:
1. Garīgā nozīmē:
"Viņa dzejā ir dzirdama nemitīgā tālabad pēc patiesības."
(Dzejnieks izsaka ilgas pēc augstākas patiesības.)
2. Mīlestības kontekstā:
"Viņu acīs varēja ieraudzīt tālabad pēc zaudētās mīlestības."
(Izteikta ilgošanās pēc kāda cilvēka vai jūtas.)
3. Dzejas piemērs (tulkojums):
"Mana sirds deg no tālabad pēc Tavas klātbūtnes."
(Liriska izteiksme par garīgu vai emocionālu ilgu.)
Sinonīmi: ilgas, tieksme, kāre, garīga alkas.
Antonīmi: vienaldzība, apmierinātība, nevēlēšanās.
Piezīme: Vārds bieži sastopams sūfisma (islāma mistikas) tradīcijā, kur tas apzīmē dvēseles ilgas pēc dievišķās vienotības. Mūsdienās to lieto arī parastā runā, īpaši Austrumu kultūru ietekmētās valodās (piemēram, urdu, farsi, bengāļu).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.