"Šūpuļzirgs" latviešu valodā ir šūpoles senāks vai dialektālais nosaukums, kas burtiski nozīmē "zirgs šūpošanai".
Īsskaidrojums:
Šis vārds radies, jo tradicionālās koka šūpoles (bieži pakārtas no sijām vai koka zariem) atgādināja zirgu, uz kura varēja "jāt" šūpojoties.
Piemēri lietojumā:
1. "Bērni visu dienu šūpojās uz vecā šūpuļzirga dārza vecā ozolā."
2. "Vecmāmiņa stāstīja, ka viņas bērnībā šūpuļzirgs bija no vienkārša baļķa un virvēm."
Vēsturiskais konteksts:
Vārds "šūpuļzirgs" lietots galvenokārt 19.–20. gadsimta sākumā, un mūsdienās tas ir reti sastopams, aizstāts ar vispāratzīto "šūpoles". Saglabājies folklorā, nostāstos un reģionālajos izloksnēs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.