"Šūpoles" latviešu valodā nozīme:
Galvenā nozīme: Ierīce, kas parasti sastāv no sēdekļa (vai dēļa), kas piekārta ar virvēm vai ķēdēm, un ko var šūpot šūpošanās kustībā.
Papildu nozīmes:
1. Šūpošanās process – pašas šūpošanās kustības darbība.
2. Pārnestā nozīmē: Nestabils, mainīgs stāvoklis vai svārstības (piemēram, emocionālās šūpoles).
Piemēri teikumos:
1. Galvenā nozīme:
Bērni priecīgi šūpojās šūpolēs parkā.
Vecmāmiņas pagalmā bija uzlikusi koka šūpoles ozolā.
2. Šūpošanās process:
Vakarā viņš mīļi šūpolēja bērnu gultiņā.
3. Pārnestā nozīme:
Pēc ziņām viņš atradās emocionālās šūpolēs – no euforijas līdz izmisumam.
Tirgus ekonomikā cenas bieži ir šūpolēs.
Dialektiskās formas: Dažos Latvijas reģionos (piemēram, Kurzemē) lieto arī vārdu "šūpulis" (vīr. dz.), bet standarta valodā pareizi ir "šūpoles" (daudzskaitlis, siev. dz.).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.