"Šūpotnis" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē šūpoles (priekšmetu, kurā šūpojas) vai retāk cilvēku, kas šūpojas vai mīļotāju šūpošanās.
Īsumā:
Šūpotnis = šūpoles (priekšmets) vai šūpojies cilvēks.
Piemēri:
1. Kā priekšmets (šūpoles):
"Bērni priecājās, redzot krāsainu šūpotni pagalmā."
"Vecais ozols turēja stipru šūpotni no virves un dēļa."
2. Kā cilvēks, kas šūpojas (retāk lietots):
"Viņš bija dedzīgs šūpotnis – vienmēr atradās šūpolēs."
"Šūpotnis uz atsperēm viegli līgojās gaisā."
Piezīme: Mūsdienu latviešu valodā biežāk lieto vārdu "šūpoles", bet "šūpotnis" ir literārs vai dialektisks variants, kas saglabājies folklorā un dzejā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.