dedzīgs

"Dedzīgs" nozīme:
Lietvārds, kas apzīmē dedzināšanas vietu (piemēram, ugunskura vieta, kur kurināts uguns) vai izdedžu kaudzi (piemēram, lapu, zaru sakrāvums, ko sagatavo sadedzināšanai). Vārds vairāk lietots dialektos un senākās literatūrā, mūsdienās reti sastopams ikdienas valodā.

Piemēri:
1. "Bērni vakarā pulcējās ap dedzīgu, lai dziedātu un grauzdētu kartupeļus."
(Šeit "dedzīgs" nozīmē ugunskura vietu vai mazu uguni.)

2. "Rudenī saimnieks sakrāja lielu dedzīgu no sausu zaru, lai to nākamnedēļ sadedzinātu."
(Šajā gadījumā "dedzīgs" nozīmē kaudzi vai kaudzīti materiālu, kas paredzēts sadedzināšanai.)

Piezīme:
Vārds "dedzīgs" nav saistīts ar īpašības vārdu "dedzīgs" (no "dedzība" — kaisle, degsme). Tā ir tikai lietvārda forma ar specifisku nozīmi.

Įrašas
Paaiškinimas	"Dedzīgs" nozīme: Lietvārds, kas apzīmē dedzināšanas vietu (piemēram, ugunskura vieta, kur kurināts uguns) vai izdedžu kaudzi (piemēram, lapu, zaru sakrāvums, ko sagatavo sadedzināšanai). Vārds vairāk lietots dialektos un senākās literatūrā, mūsdienās reti sastopams ikdienas valodā. Piemēri: 1. "Bērni vakarā pulcējās ap dedzīgu, lai dziedātu un grauzdētu kartupeļus." (Šeit "dedzīgs" nozīmē ugunskura vietu vai mazu uguni.) 2. "Rudenī saimnieks sakrāja lielu dedzīgu no sausu zaru, lai to nākamnedēļ sadedzinātu." (Šajā gadījumā "dedzīgs" nozīmē kaudzi vai kaudzīti materiālu, kas paredzēts sadedzināšanai.) Piezīme: Vārds "dedzīgs" nav saistīts ar īpašības vārdu "dedzīgs" (no "dedzība" — kaisle, degsme). Tā ir tikai lietvārda forma ar specifisku nozīmi.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.