"Šūpotnes" ir lietvārds, kas latviešu valodā nozīmē šūpoles (vienu šūpoli vai šūpošanās ierīci kopumā). Tas ir diezgan reti lietots, literārs vai dialektisks vārds, kas biežāk sastopams folklorā, dzejā vai vecākos tekstos.
Piemēri lietojumā:
1. Tēvs uztaisīja bērniem koka šūpotnes dārzā.
(Šeit "šūpotnes" nozīmē šūpoles kā priekšmets.)
2. Vecmāmiņas stāstos parādījās burvju šūpotnes, kas šūpojās pašas no vēja.
(Poētisks/vientuļš lietojums, radot tēlu.)
3. Bērnu dziesmiņā dzied: "Šūpotnes šūpojas, līgojas, līgojas..."
(Folklora, tradicionāls vārda lietojums.)
Piezīme: Mūsdienu ikdienas valodā parasti lieto vārdu "šūpoles" (piemēram, "bērns ir šūpolēs"). "Šūpotnes" var uzskatīt par stilistiski krāsaināku vai arhaisku variantu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.