"Šūplis" latviešu valodā nozīmē:
1. Bērnu šūpulis — ierīce vai priekšmets bērnu šūpošanai (piemēram, gultiņa ar roku vai mehānismu šūpošanai).
2. Šūpošanās — process vai darbība, kad kaut kas ritmīki kustās uz priekšu un atpakaļ (piemēram, šūpošanās krēslā).
Piemēri:
- "Mazais aizmiga šūpļa ritmiskajā kustībā."
- "Vecmāmiņa šūpojās ratiņkrēslā, bet bērns — šūpļa grozos."
Vārds var lietots arī pārnestā nozīmē, lai apzīmētu kaut ko stabilu, mierīgu vai aizsargājošu (piemēram, "dzimtas šūplis" — mājas, kurās auguši paaudžu paaudzēs).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.