"Šļupstisks" ir latviešu valodas īpašības vārds, kas apzīmē slidenu, mitru un mīkstu virsmu, pa kuru grūti staigāt (piemēram, dubļains ceļš, purvaina zeme vai slapjš sniegs). Tas bieži tiek lietots, lai raksturotu negatīvu apstākli, kas rada neērtības vai bīstamību.
Piemēri:
1. "Pēc lietus meža taka kļuva ļoti šļupstiska, un mums nācās lēni un uzmanīgi soļot."
(Apraksta mitru, slidenu ceļu mežā.)
2. "Ziemā, kad sniegs sāka kust, ietavas malas kļuva šļupstiskas un bīstamas."
(Rāda mitru, mīkstu sniegu, kas grūti šķēršanai.)
3. "Lauks bija tik šļupstisks, ka lauksaimnieka rati iestrēga dubļos."
(Rāda pārpurvojušos, mīkstu zemi, kas nepiemērota braukšanai.)
Sinonīmi: dubļains, purvains, mitrs, slīdošs, mīksts (kontekstā par virsmu).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.