"Šļupstētājs" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas šļupst — tas ir, klusi, noslēpumaini runā (bieži vien sliktu, apmelojošu ziņu izplatīšanai), knapi dzirdami čukst, vai arī sīkumaini un garlaicīgi stāsta.
Īsumā:
Tas ir cilvēks, kas čukst, slēpjas aiz klusas runas, izplatot baumas, noslēpumainas vai nievājošas ziņas.
Piemēri:
1. Baudot kafiju, viņa pamanīja, ka pie blakus galdiņa sēdošais šļupstētājs klusi stāsta kādam par kolēģa personīgo dzīvi.
(Šeit "šļupstētājs" izplata baumas vai noslēpumainas ziņas par citu personu.)
2. Vecākā paaudze mēdza teikt, ka nevajag klausīties šļupstētājiem, jo viņu čuksti bieži vien tikai rada nesaskaņas.
(Šajā teikumā vārds norāda uz personu, kas izplatījusi nepatiesas vai kaitīgas ziņas.)
Sinonīmi: čukstētājs, baumutājs, tenku izplatītājs, nesējs.
Lietojums: Vārds bieži nēsā negatīvu nokrāsu, jo saistīts ar necienīgu, slēpu vai mēlīgu uzvedību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.