šķaudīt
"Šķaudīt" nozīme:
Tas ir darbības vārds, kas apzīmē spēcīgu, asu, nevaldāmu elpas izgrūšanu caur degunu un muti, parasti kā reakciju uz kairinājumu elpvados (piemēram, putekļiem, smaržām, slimību). Šķaudīšana bieži ir saistīta ar saaukstēšanos, alerģijām vai kā brīvprātīga elpu attīrīšana.
Piemēri:
1. Vīrs sāka šķaudīt, ienācis istabā, kur bija daudz putekļu.
2. Bērns šķauda visu rītu, jo viņam ir saaukstēšanās.
3. Neesi pieklājīgs – šķaudot, noseg muti ar delnu vai salveti!
Papildinformācija:
- Šķaudīšana ir refleksa darbība, lai attīrītu elpvadus.
- Atšķirībā no klepošanas, kas notiek no elpceļiem, šķaudīšana galvenokārt saistīta ar degunu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.