"Šiīte" ir termins, kas apzīmē islāma šiītu (arābu: شيعة, Shīʿah) — vienu no divām galvenajām islāma novirzēm (otra ir sunnīti). Šiīti uzskata, ka islāma kopienas (ummas) vadītāji (imāmi) pēc pravietā Muhammada nāves ir viņa ģimenes locekļi, īpaši viņa brālēns un znots Alī ibn Abī Tālibs, un viņa pēcteči.
Īss skaidrojums:
Šiīti uzskata, ka imāms ir ne tikai politisks, bet arī garīgs un reliģisks autoritāte, kam ir dievišķa vadība. Viņi uzsver mocekļus un cīņu par taisnību, ko simbolizē Muhammada mazdēls Husains, kas krita kaujā pie Kerbelas (680. gads).
Piemēri lietošanai:
1. Reliģisks konteksts:
"Irākā atrodas daudzas šiītu svētās vietas, piemēram, Kerbelas un Nedžefas pilsētas."
2. Politiskā/vēsturiskā nozīme:
"Irānas revolūcija 1979. gadā izveidoja šiītu teokrātisku valsti, ko vada augstais reliģiskais līderis (ajatollāhs)."
3. Kopienas apzīmēšana:
"Bahreinā un Libānā dzīvo lielas šiītu kopienas, kas bieži piedalās politiskajā dzīvē."
Piezīme:
Šiīti veido aptuveni 10–15% no visiem musulmaņiem pasaulē, bet ir vairākums Irānā, Irākā, Azerbaidžānā un Bahreinā. Pastāv vairākas šiītu apakšgrupas (piemēram, divpadsmitnieki, ismailīti, zaidīti).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.