"Šīferis" latviešu valodā nozīmē:
1. Būvmateriāls – plānas, šķeldainas vai šķautņainas iežu (parasti māla vai smilšakmens) plāksnes, ko izmanto jumtu segšanai vai fasāžu apšuvumam.
Piemērs: "Vecās mājas jumts bija klāts ar tumšiem šīfera dakstiņiem."
2. Šķīvīša veida priekšmets – plakana, bieži ovāla vai taisnstūra forma (parasti no koka, plastmasas vai metāla), ko izmanto, lai turētu papīrus, dokumentus vai izstādītu informāciju.
Piemērs: "Sapulces dalībniekiem izdeva šīferus ar dienas kārtību."
3. Mācību līdzeklis – neliels melnbaltās vai krāsainās krīta rakstāmais vai ar marķieri rakstāmais padziļinājums (vēsturiski – no šīfera akmeņa), ko izmantoja skolās.
Piemērs: "Skolotāja uzrakstīja uzdevumu uz šīfera."
Papildus piezīmes:
- Vārds cēlies no vācu Schiefer (iežu slānis, māls).
- Mūsdienās biežāk lietots pirmajā nozīmē (jumta materiāls), bet kontekstā var atšķirt nozīmes (piemēram, "dokumentu šīferis" – otrā nozīme).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.