šaberis
"Šaberis" latviešu valodā ir sarunvalodas vārds, kas nozīmē neliels, neievērojams cilvēks, bieži vien ar nicinošu/nonormatīvu nokrāsu — tas var apzīmēt vāju, neveiklu, maznozīmīgu vai pat apšaubāmu personu.
Piemēri lietojumā:
1. Nicinoši par kādu:
"Nekādus šaberus man nevajag komandā — tikai spēcīgus spēlētājus!"
(Šeit "šaberis" nozīmē vāju/nederīgu cilvēku.)
2. Par fiziski vāju/mazu personu:
"Viņš izskatās kā šaberis, bet ir pārsteidzoši izturīgs."
(Norāda uz mazu vai neiespaidīgu izskatu.)
3. Apmācībā/sportā:
"Ja nepacelsi svarus, paliksi šaberis visu mūžu."
(Lietots kā antonīms "spēcīgam/vīrišķīgam" cilvēkam.)
4. Ar noziegumu/negodīgu nokrāsu (retāk):
"Tas šaberis atkal mēģina kaut ko nozagt."
(Var apzīmēt zemu/noziedzīgu personu.)
Skaidrojums:
- Izcelsme: Vārds cēlies no vācu valodas (Schaber — "skrāpētājs" vai "taupīgs cilvēks"), bet latviešu valodā tas ieguvis citas nozīmes.
- Lietojums: Galvenokārt vīriešu dzimtē, bieži ar humoristisku vai nicinošu pieskaņu.
- Brīdinājums: Tas ir neoficiāls vārds, lietojams sarunās, bet ne oficiālos tekstos.
Ja vēlaties oficiālāku terminu ar līdzīgu nozīmi, var lietot: "nieks", "nepatika", "neveiksminieks" vai "vājulis" (atkarībā no konteksta).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.