svētīgums
"Svētīgums" nozīmē svētīta, svēta vai dievišķā rakstura kvalitāte, kas saistīta ar garīgo, reliģisku vai morālu pilnību. Tas var attiekties uz kāda cilvēka, vietas, priekšmeta vai pat brīža raksturu, kas tiek uztverts kā svēts, miera pilns vai dievišķi aizsargāts.
Īsumā:
Tas ir stāvoklis vai īpašība, kas rada iespaidu par svētumu, garīgo tīrību un dievišķo aizsardzību.
Piemēri lietojumam:
1. Reliģiskā kontekstā:
"Pēc lūgšanas baznīcā viņa sejā varēja saskatīt dziļu svētīgumu."
(Rāda garīgo mieru un savienojumu ar dievišķo.)
2. Aprakstot vietu:
"Meža klusumā un svaigā gaisā bija jūtams dabisks svētīgums."
(Vieta šķiet svēta, mierpilna vai īpaša.)
3. Par cilvēku:
"Vecākā mātes smaidā bija kāds īpašs svētīgums, kas iepriecināja visus apkārtējos."
(Cilvēks izstarot garīgu siltumu un labestību.)
4. Mistiskā nozīmē:
"Senajā manuskriptā tika minēta šīs zemes svētīgums, kas aizsargā to no ļaunuma."
(Kā aizsargājoša, dievišķā spēka piešķirta īpašība.)
Sinonīmi: svētums, dievišķība, garīgums, šķīstums.
Antonīmi: grēcīgums, pagāniskums, nešķīstība, profānums.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.