supremātisks
Supremātisks (no latīņu supremus — 'augstākais') nozīme:
Galvenā nozīme: Izcils, augstākās pakāpes, nepārspējams, vislabākais. Lieto, lai aprakstītu kaut ko absolūti augstākā līmenī — kvalitātē, varā, meistarībā vai svarā.
Nianses:
1. Kvalitātes/meistarības virsotne — kas pārspēj visu citu savā kategorijā.
2. Neapstrīdama pārākuma/varas izpausme — nereti ar negatīvu nokrāsu (augstprātība, despotisms).
3. Filozofiski/relģiski — augstākā būtība, absolūtais princips.
Piemēri lietojumam:
1. Par izcilību:
"Viņa sniegums konkursā bija supremātisks — žūrija bija pārsteigta."
"Šī vīna aromāts ir tiešām supremātisks."
2. Par varu/dominēšanu (bieži ar negatīvu nozīmi):
"Valdnieka supremātiskā vara izraisīja iedzīvotāju neapmierinātību."
"Uzņēmums cenšas sasniegt supremātisku pozīciju tirgū."
3. Par abstraktu konceptu:
"Mākslinieks meklēja supremātisko skaistumu savos darbos."
"Filozofija runā par supremātisko patiesību."
Sinonīmi: augstākais, izcils, nepārspējams, dominējošs, absolūts.
Antonīmi: viduvējs, zemas kvalitātes, vājš, nepilnvērtīgs.
Piezīme: Retāk lietots ikdienas sarunvalodā, biežāk literatūrā, zinātnē vai augstilīgā diskursā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.