"Supletīvs" nozīme:
Tas ir lingvistisks termins, kas apzīmē dažādu sakņu vai formu lietošanu viena un tā paša vārda dažādās gramatiskajās formās (nevis regulāras izmaiņas, piemēram, piedēkļu pievienošana). Citiem vārdiem sakot, dažas formas tiek veidotas no pilnīgi cita vārda, nevis no pamatformas.
Piemēri:
1. Cilvēks (vienskaitlis) → Ļaudis (daudzskaitlis)
"Cilvēks strādā" vs. "Ļaudis runā" – daudzskaitļa forma nav veidota no "cilvēks".
2. Es eju (tagadne) → Es gāju (pagātne)
Darbības vārda "iet" pagātnes forma "gāja" nav saistīta ar sakni "ej-".
3. Esmu (tagadne) → Biju (pagātne)
Darbības vārda "būt" pagātnes forma nāk no citas saknes.
4. Labs (pamatforma) → Labāks (pārākā pakāpe) → Vislabākais (vispārākā pakāpe)
Šeit "labs" un "labāks" ir saistīti, bet "labs" un "labākais" var uzskatīt par supletīvu, ja salīdzina ar citām valodām (piemēram, angļu: good – better – best).
Īsumā: Supletīvisms parādās tad, kad vārda gramatiskā forma "neloģiski" atšķiras no pamatformas, jo tā cēlusies no cita vārda vēsturiski.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.