supletīvisms
Supletīvisms ir valodniecības termins, kas apzīmē dažādu sakņu lietošanu viena un tā paša vārda dažādās gramatiskajās formās (piemēram, deklinācijā vai konjugācijā), nevis regulāras afiksu pievienošanas. Citiem vārdiem sakot, dažas formas tiek veidotas no pilnīgi citas pamatformas.
Piemēri latviešu valodā:
1. Cilvēks (vienskaitlis) → Ļaudis (daudzskaitlis)
(nevis cilvēki, bet gan pilnīgi cita sakne)
2. Es eju (tagadne) → Es gāju (pagātne)
(darbības vārda "iet" pagātnes forma ir no citas saknes)
3. Esmu (tagadne) → Biju (pagātne)
(darbības vārda "būt" pagātnes forma nav saistīta ar sakni "es-")
Piemēri citās valodās:
- Angļu valodā:
go (tagadne) → went (pagātne)
good (pamatgrāds) → better (pārākā pakāpe)
- Franču valodā:
je vais (es eju) → j’allai (es gāju)
je suis (es esmu) → j’étais (es biju)
Īsumā: Supletīvisms parāda, ka valodā dažas biežas formas var būt vēsturiski cēlušās no dažādiem vārdiem, nevis no vienas pamatformas. Tas ir neloģisks, bet nostabilizējies valodas parādības.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.