superpozīcija
Superpozīcija (no latīņu superpositio — "uzlikšana virsū") nozīmē vairāku elementu vai stāvokļu vienlaicīgu pastāvēšanu vai uzlikšanu vienā objektā.
Galvenās nozīmes:
1. Fizikā – kvantu mehānikas pamatprincips, kurā daļiņa atrodas vairākos stāvokļos vienlaicīgi (piemēram, elektronam var būt vairāki spina stāvokļi), līdz to novēro.
2. Ģeoloģijā – slāņu uzkrāšanās process, kurā jaunākie nogulumi atrodas uz vecākiem.
3. Elektrotehnikā – lineāru sistēmu princips, kurā kopējā reakcija uz vairākiem signāliem ir atsevišķo reakciju summa.
Piemēri:
1. Kvantu fizika
Šrēdingera kaķis – domu eksperiments, kurā kaķis ir vienlaikus dzīvs un miris, kamēr kaste nav atvērta (ilustrē superpozīcijas paradoksu).
2. Ģeoloģija
Nogulumiežu slāņi veidojas vienu virs otra – apakšējie slāņi ir vecāki, augšējie – jaunāki (superpozīcijas likums).
3. Elektrotehnika
Ja elektriskajā ķēdē vienlaikus iedarbojas vairāki sprieguma avoti, kopējā strāva tiek aprēķināta kā atsevišķo avotu radīto strāvu summa.
Īsumā: Superpozīcija ir "vairāku iespēju vai slāņu kopīga pastāvēšana", atkarībā no konteksta.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.