"Stutēt" nozīme:
Runāt ar nepārtrauktiem, nevēlamiem atkārtojumiem vai pauzēm, kas traucē gludu runas plūsmu. Tas ir stostīšanās vai stostīšanās veids.
Piemēri:
1. Bērns sāka stutēt, kad bija uztraucies.
(Runāja ar atkārtojošiem skaņu pārtraukumiem.)
2. Viņš mēģināja nestutēt svarīgā prezentācijā, bet uztraukums tomēr traucēja.
(Mēģināja izvairīties no stostīšanās.)
3. Logopēds palīdz mazināt stutēšanu ar speciālām vingrinājumiem.
(Stostīšanās kā parādība.)
Saistītie vārdi:
- Stostīšanās (stutēšanas process vai stāvoklis)
- Stutētājs (persona, kas stutē)
Stutēšana bieži saistīta ar nervozitāti, stresu vai iedzimtiem/iemācītiem runas traucējumiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.