struktūraugsne
Struktūraugsne ir augsnes fizikālā struktūra — tas ir, augsnes cieto daļiņu (smilšu, putekļu, māla) savstarpējais izvietojums un saistība, kas veido agregātus (krupušus) un atstāj starp tiem tukšumus (poras).
Īsumā: Tas raksturo, cik augsne ir krupuša (labvēlīga) vai bezkrūšu (blīva, mālaina), kas nosaka gaisa, ūdens un sakņu iekļūšanas iespējas.
Piemēri struktūraugsnes nozīmes praksē:
1. Labvēlīga struktūraugsne (krupuša)
— Augsne viegli graužas rokās, satur daudz humusa, ir labi aerēta.
— Piemērs: Dārzenī vai labi apkopots dārzkopju dobums, kur augsne ir mīksta, bet neputekļaina, un augi labi aug.
2. Nelabvēlīga struktūraugsne (blīva, bezkrūšu)
— Smaga, mālaina augsne, kas sacietē kā ķieģelis sausumā, bet mitrumā kļūst lipīga.
— Piemērs: Apstrādājot nepārkoptu māla augsni bez organisko vielu pievienošanas — tā saplīst lielos, cietus gabalus, apslāpē saknes.
3. Struktūraugsnes uzlabošana
— Lai uzlabotu struktūru, augsnei pievieno organisko vielu (komposts, kūtsmēslu, salmu), kas veicina agregātu veidošanos.
— Piemērs: Smilšainai augsnei, kas pārāk brīvi izplūst, komposts palīdz sasiet daļiņas; mālaina augsne ar kompostu kļūst poraināka.
Secinājums: Struktūraugsne ir atslēga augsnes auglībai — tā ietekmē, vai ūdens iesūcas vai aizplūst, vai saknes var augt, un vai augsne ir viegli apstrādājama.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.