stiepties
stiepties stiepjos, stiepies, stiepjas, pag. stiepos.- Būt tādam, ko var izstiept, kas staipās.
3. pers. Gumija stiepjas. Drāna stiepjas. - Par šķidrumiem - tekot veidot staipīgu, nepārtrauktu strūklu; vilkties.
3. pers. Medus, sīrups lejot stiepjas. - Censties kļūt garākam, izstiepties, piem., lai ko aizsniegtu. Meitene stiepās pēc krūzes. Stiepties uz pirkstgaliem.
- Būt nostieptam, izstieptam; atrasties, sniegties (par ko garu, plašu).
3. pers. Elektrības vadi stiepās pāri laukiem. Ceļš kā gara lente stiepjas pār kalnu. Pļavas stiepjas līdz pašam mežam. Līdzenums stiepjas desmitiem kilometru tālu. - Augt garumā. Vīteņi stiepjas pa kārti uz augšu. Zari stiepjas pret sauli. Zēns pa vasaru krietni stiepies.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'stiepties' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.