"Stārastija" ir humoristisks, sarunvalodīgs vārds, kas apzīmē lieku, pārspīlētu stāstīšanu, izdomājumu vai maz ticamu stāstu (bieži ar nokrāsu, ka tas ir uzpūsts vai mītiskais). Tas var būt līdzīgs "bārbai", "pasakai" vai "izgudrojumam", bet ar noskaņu, kas norāda uz šaubām par stāsta patiesumu.
Piemēri lietojumā:
1. "Neklausies viņu, tas viss ir tikai stārastija!"
(Domāts: Tas, ko viņš stāsta, ir pārspīlēts vai izdomāts.)
2. "Bērni mīl izdomāt dažādas stārastijas par meža būtņām."
(Domāts: Bērni rada fantastiskus, nereālus stāstus.)
3. "Vecais jūrnieks atkal stāstīja kādu stārastiju par milzu kalmaru."
(Domāts: Jūrnieks pastāstīja neticamu, iespējams, izdomātu stāstu.)
Skaidrojums:
Vārds "stārastija" nereti lietots ar smieklīgu vai nevietā nopietnu stāstu kontekstā. Tas var būt saistīts ar folkloru, mītiem vai ikdienas sarunās, kad kāds pārspīlē notikumus. Latviešu valodā tas nav oficiāls literārs termins, bet gan izteiciens, kas radies no vārda "stāsts" ar paplašinātu, neformālu nozīmi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.