staņica

"Staņica" ir vārds, kas latviešu valodā vēsturiski apzīmē:

1. Kazaku apmetni Krievijas impērijā — administratīvi-militāru apdzīvotu vietu ar pašpārvaldi (piemēram, Donas kazaku apgabalos).
2. Nelielu dzelzceļa staciju vai pieturas punktu (sarunvalodā, īpaši vecākajā literatūrā).

Piemēri:
- Viņš dzīvoja kazaku staņicā pie Donas upes.
- Vilciens apstājās mazā meža staņicā, kur pasažierus gaidīja tikai viens soliņš.

Piezīme: Mūsdienās vārds reti lietots, vairāk vēsturiskā kontekstā vai dzejā. Parastā runā "dzelzceļa stacija" vai "pietura" ir izplatītāki termini.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'stanica' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Staņica" ir vārds, kas latviešu valodā vēsturiski apzīmē: 1. Kazaku apmetni Krievijas impērijā — administratīvi-militāru apdzīvotu vietu ar pašpārvaldi (piemēram, Donas kazaku apgabalos). 2. Nelielu dzelzceļa staciju vai pieturas punktu (sarunvalodā, īpaši vecākajā literatūrā). Piemēri: - Viņš dzīvoja kazaku staņicā pie Donas upes. - Vilciens apstājās mazā meža staņicā, kur pasažierus gaidīja tikai viens soliņš. Piezīme: Mūsdienās vārds reti lietots, vairāk vēsturiskā kontekstā vai dzejā. Parastā runā "dzelzceļa stacija" vai "pietura" ir izplatītāki termini.