sprigulis
"Sprigulis" latviešu valodā ir diminutīvs (mazinošs, maiguma) vārds no "sprigis", kas nozīmē "zars, zariņš, kociņš" (parasti tievs, elastīgs, piemēram, vītolu, bērza zars).
Pamatnozīme:
Mazs, plāns, elastīgs zariņš, kociņš (bieži lietots, runājot par koku zariem vai kādu tievu, lokanu priekšmetu).
Piemēri lietojumā:
1. Dabas aprakstā:
"Bērzi noliecās pār upi, un to spriguļi skāra ūdens virsu."
"No koka nolūza tievs sprigulis, un meitene to izmantoja, lai pagatavotu makšķerēkārtu."
2. Pārnestā nozīmē (par cilvēku):
"Viņš ir kā sprigulis – tievs un veikls." (par augstu, tievu personu)
"Bērns skrēja kā sprigulis pa mežu." (par kustību – ātrs, elastīgs)
3. Folklora/dzeja:
"Vītolu spriguļi čabēja vējā." (bieži sastopams dzejā, lai radītu maigu, dekoratīvu attēlu)
Sinonīmi: zariņš, kociņš, sprigis (bez diminutīvās nokrāsas).
Atgādinājums: "Sprigulis" ir izteikti literārs vai dialektisks vārds, ikdienas sarunvalodā retāk lietots.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.