spriegotāja
"Spriegotāja" ir sieviešu dzimtes lietvārds, kas latviešu valodā apzīmē ierīci vai mehānismu, kas rada spriegumu (piemēram, mehānisku, elektrisku vai pat emocionālu).
Vārds cēlies no darbības vārda "spriegot" — stiept, sasprindzināt, radīt spriedzi.
Galvenās nozīmes:
1. Tehnikā/mehānikā — ierīce, kas rada vai uztur spriegumu (piemēram, atspere, skrūve, vītne).
2. Elektrotehnikā — ierīce, kas regulē elektrisko spriegumu.
3. Pārnestā nozīmē — cilvēks vai situācija, kas rada emocionālu spriedzi.
Piemēri:
1. Mehānisks piemērs:
"Šajā mehānismā spriegotāja atspere uztur vajadzīgo spēku, lai detaļas cieši saskartos."
2. Elektrisks piemērs:
"Laboratorijā izmanto mainīgu spriegotāju, lai regulētu barošanas spriegumu ierīcēm."
3. Pārnestā nozīmē (sarunvalodā):
"Mūsu komandā viņš ir galvenā spriegotāja — vienmēr rada nervozitēti pirms svarīgiem pasākumiem."
Saistītie termini:
- Spriegums — fizikālais spēks vai elektriskais potenciālu starpība.
- Spriegot — radīt spriegumu.
- Sasprindzināt — pievērst lielu uzmanību vai piešķirt spēku.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.