Spaidzība (arī spaidība) nozīmē briesmas, draudi, apspiešana, barga vara vai piespiedu ietekme, bieži vien saistīta ar fizisku vai morālu spiedienu.
Piemēri:
1. Vēsturisks konteksts:
"Okupācijas laikā cilvēki dzīvoja pastāvīgas spaidzības apziņā."
(Domā: politiska apspiešana, bažas par represijām)
2. Sociālā vide:
"Darba vietā valdīja spaidzība — vadība draudēja ar atlaišanu par jebkuru kļūdu."
(Domā: psiholoģisks spiediens, draudi)
3. Mājas vide:
"Bērni auga spaidzības atmosfērā, kur tēvs valdīja ar bargumu."
(Domā: emocionāls/spirituels terors)
Sinonīmi:
apspiešana, terors, despotisms, draudi, bargums.
Piezīme:
Vārds "spaidzība" literārajā latviešu valodā ir retāk lietots, biežāk lieto "spiediens", "draudi" vai "terors". Tas tomēr saglabājies folklorā un daiļliteratūrā, lai apzīmētu smagu, biedējošu varu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.