sprediķotāja
"Sprediķotājs" ir cilvēks, kas sludina reliģiskus mācījumus, lasa sprediķus (mācību, morālu vai garīgu runu) un bieži vien darbojas kā garīgais vadītājs, īpaši kristīgajās draudzēs. Šis termins bieži tiek lietots kā sinonīms vārdiem "mācītājs", "sludinātājs" vai "garīdznieks".
Piemēri lietojumā:
1. Draudzē:
Sprediķotājs svētdienas dievkalpojumā runāja par žēlsirdību un piedošanu.
2. Vēsturiski/kultūras kontekstā:
Slavenais sprediķotājs Martins Luters Kings bija amerikāņu cilvēktiesību kustības līderis.
3. Pārnestā nozīmē (sarunvalodā):
Vecākais brālis mums kļuva par īstu sprediķotāju, kad sāka mūs pamācīt par atbildību.
Īss skaidrojums:
Sprediķotājs ir persona, kas oficiāli vai publiski nodarbojas ar garīgu vai morālu mācīšanu, parasti saistībā ar reliģisku kontekstu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.