"Sprediķotājs" nozīmē sludinātājs vai mācītājs, kas galvenokārt lasa sprediķus (garīgus uzstāšanās) reliģiskā kontekstā, piemēram, baznīcā vai citās garīgās kopienās.
Piemēri:
1. Baznīcas kontekstā:
Sprediķotājs svētdienas dievkalpojumā runāja par piedošanu un cerību.
2. Pārnestā nozīmē (sarunvalodā):
Vecākais kolēģis mēdza sprediķot par darba disciplīnu kā īsts sprediķotājs.
3. Vēsturisks piemērs:
Slavenais sprediķotājs un sabiedriskais darbinieks 19. gadsimtā bija Juris Alunāns.
Sinonīmi: sludinātājs, mācītājs, garīgais runātājs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.