sprediķot
"Sprediķot" ir sarunvalodas vārds, kas nozīmē ilgi un garlaicīgi sludināt, morāli pamācīt, lasīt sprediķus (bieži ar nosodošu vai augstprātīgu toni). Tas izsaka darbību, kad kāds uzstājīgi māca citam, kā viņam būtu jādzīvo, jādomā vai jāizturas, parasti bez lielas praktiskas labvēlības.
Piemēri:
1. Vecmāmiņa atkal sāka sprediķot par jaunās paaudzes bezrūpību.
(Domāts: ilgi un morāliski sludināt par jauniešu dzīvesveidu.)
2. Nestāsti man, kā dzīvot – pietiek ar šo sprediķošanu!
(Domāts: izteiciens, lai pārtrauktu kāda uzmācīgo pamācīšanu.)
3. Boss mums sprediķoja stundu par disciplīnu, bet pats vienmēr nokavē sapulces.
(Domāts: hipokritiski lasīt morāles sprediķi.)
Sinonīmi: sludināt, pamācīt, morāli lasīt sprediķus, bērnot.
Piezīme: Vārds nereti lietots ar negatīvu nokrāsu, norādot uz uzmācību vai nevēlamu garīgo spiedienu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.