solitārs
"Solitārs" nozīme:
Tas apzīmē vientuļu, atsevišķu cilvēku vai priekšmetu, kas atrodas vai pastāv atsevišķi, bez citiem līdzīgiem. Var būt arī vientuļnieks, kas izvēlas dzīvot vai darboties atsevišķi no sabiedrības.
Piemēri:
1. Cilvēks:
Pēc pensionēšanās viņš kļuva par solitāru — dzīvoja meža mājiņā, reti satikās ar citiem.
Mākslinieks bija zināms kā solitārs, strādājot naktīs vientulībā.
2. Priekšmets/vieta:
Kalna virsotnē stāvēja solitāra priede, ieskauta ar akmeņiem.
Uz pludmales atradās solitārs akmens, ko apšļakstīja viļņi.
3. Dzīvnieks:
Lūsis ir solitārs dzīvnieks, izņemot pārošanās sezonu.
Sinonīmi: vientuļnieks, atsevišķs, izolēts.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.