solenoīds
Solenoīds ir elektriskā spole, kas parasti ir cilindriska, ar vairākiem vijumiem, un kura, caur to plūstot elektriskajai strāvai, rada vienmērīgu magnētisko lauku savā iekšienē (līdzīgi pastāvīgam magnētam).
Galvenā nozīme:
Elektromagnēts, kas pārvērš elektrisko enerģiju mehānisku kustību — kad caur spoli plūst strāva, tā kļūst par magnētu un var pārvietot serdi (metāla stieni) savā iekšpusē.
Piemēri solenoīdu pielietojumiem:
1. Vārstu vadība (piemēram, ūdens krāna elektrovārsts)
— Solenoīds, saņemot signālu, pārvieto serdi, kas atver vai aizver plūsmas ceļu (lietots veļas mašīnās, apūdeņošanas sistēmās).
2. Automašīnu starteris
— Kad pagriežat atslēgu, solenoīds savieno startera motoru ar akumulatoru un iespiež zobratu sakabei ar dzinēja kloķvārpstu.
3. Elektromehāniskie slēdži (releji)
— Neliels solenoīds pārslēdz kontaktus, lai vadītu lielākas strāvas ķēdes (piemēram, apgaismes ieslēgšana caur zemsprieguma signālu).
4. Magnetiskās durvis (piemēram, drošības durvis liftos)
— Solenoīds notur durvis aizvērtas, līdz tiek saņemts atvēršanas signāls.
5. Medicīniskā tehnika (MRI, infūziju sūkņi)
— Precīzi kontrolēti solenoīdi izmanto magnētiskā lauka vai šļirces kustības vadīšanai.
Īsumā:
Solenoīds ir elektromagnēts ar kustīgu serdi, ko izmanto, lai pārvērstu elektrisko signālu mehāniskā darbībā — tas ir viens no visizplatītākajiem elektromehāniskajiem piedziņas elementiem tehnikā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.